20. aprīļa, raidījums “Aizliegtais paņēmiens” un tā atspoguļojums portāla Delfi rakstā “Gan “bio”, gan parastajos produktos pesticīdu saturs vienāds, atklāj raidījums” lieliski parādīja Latvijas sabiedriskās televīzijas skatītājiem bioloģiskās pārtikas audzēšanas ainu, izsekojamību, kontroles mehānismus un uzticamību, par ko Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vārdā varu teikt paldies.

Tomēr gan raidījumā, gan tam sekojošajā rakstā tika atspoguļoti virkne aplamu stereotipu un pieņēmumu, kas maldina par bioloģiskās pārtikas būtību. Līdz ar to raidījums no vienas puses izglītoja patērētājus par bioloģiskās pārtikas uzticamību, no otras — diemžēl radīja vēl lielāku neskaidrību par ekoproduktiem nekā patērētājiem bija līdz šim.

Tāpēc gribu norādīt uz vairākiem bioloģiskās lauksaimniecības principiem, kas raidījumā netika pieminēti:

• Bioloģiskās lauksaimniecības pamata princips un uzdevums pirmām kārtām veselīgas augsnes nodrošināšana, sintētisko agroķimikāliju neizmantošana, un augu un dzīvnieku dabīgo dzīves procesu ievērošana. Tīra un veselīga pārtika – kā tas ir pierādīts daudzos starptautiskos pētījumus – ir viens no rezultātiem šādas sistēmas izmantošanai, un to novērtē arvien vairāk patērētāji arī Latvijā. Jāpiebilst, ka bioloģiskās pārtikas ražotāji saskaņā ar likumdošanu apzīmējumu “veselīgs” nemaz nedrīkst izmantot savas pārtikas apzīmēšanai!

Jāatceras arī, ka

• Bioloģiskā lauksaimniecība nodrošina tīras vides un ekosistēmu saglabāšanos, nepiesārņojot to ar pesticīdiem un minerālmēsliem, ko raidījumā dēvējāt par “indēm”. Industriālā lauksaimniecība arī Latvijā ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem, un lauksaimniecības agroķimikāliju lietošana Latvijā ar katru gadu palielinās.
•  Bioloģiskā lauksaimniecība nodrošina augstāku dzīvnieku labturību, neizmanto ģenētiski modificētus organismus – tas nozīmē, ka arī lopi un putni ēd barību bez ĢMO, rūpējas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, bioloģiskajā pārstrādē stingri ierobežo pārtikas piedevu lietošanu utt.

Mēs saprotam, ka šis ir izmeklējošās žurnālistikas mēģinājums un tāpēc raidījums “Aizliegtais paņēmiens” aicināja patērētājus domāt kritiski, arī kritiski pieiet gan bioloģisko produktu piedāvājumam, gan pētījumiem, kuri veikti par pesticīdu ietekmi uz veselību. Tas ir ļoti apsveicami, jo nekas tik ļoti neveicina bioloģiskās pārtikas patēriņu kā domājoši patērētāji.

Tajā pašā laikā raidījums demonstrēja pilnībā nekritisku pieeju tēmai, analizējot divu produktu sastāvu bioloģiskajam un nebioloģiskajam paraugam, un šo analīžu rezultātus vispārinot un izdarot ļoti ātrus, bet nepamatotus secinājumus.  Pieejot kritiski, un attiecībā uz pētījumiem tas ir patiešām svarīgi, vēlamies vaicāt – kāda bija analīžu veikšanas metodika? Kas precīzi analīzēs tika meklēts? Kādi pesticīdu veidi? Vai tika meklētas pesticīdu atliekvielas kopumā jeb pieļaujamo normu robežās? Kādā laika periodā veikti šie pētījumi? Kādi pesticīdi tika meklēti? Cik liela izlase izmantota, veicot pētījumu?

Apkopojot – uzskatām, ka nav korekti šādu “izpēti” salīdzināt visu publiski pieejamo plašo starptautisko pētījumu klāstu, kas veikti gan, analizējot pesticīdu atliekvielas produktos un to ietekmi uz cilvēka organismu ilgtermiņā, gan bioloģiski audzētu produktu sastāvu.

Tomēr nevaram noliegt, ka esam priecīgi par iniciatīvu veikt pesticīdu analīzes Latvijas produktiem, un ceram, ka šo darbu turpināsiet, un, ievērojot kritisko pieeju, drīzumā veiksiet arī intensīvās lauksaimniecības izpēti.

 

Ar cieņu,
Gustavs Norkārklis
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas
valdes priekšsēdētājs
Tālrunis: 29495888