Šodien, 13. janvārī, Ministru kabinetā tiek izskatīti grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un ES atbalstu piena produktu piegādei izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs”, lai paaugstinātu programmā “Skolas piens” piedāvātā piena kvalitāti. Grozījumos paredzēts noteikt prasību, ka pienam jābūt bioloģiski sertificētam vai atbilstošam nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija vēlas uzsvērt, ka šobrīd Latvijā bioloģiskie zemnieki saražo daudz vairāk bioloģiskā piena kā nepieciešams “Skolas piena” programmai.

2013. gadā bioloģiskie zemnieki Latvijā saražoja 69600 tonnas piena. Savukārt „Skolas piena” programmā 2013./2014. mācību gadā pēc Lauku atbalsta dienesta datiem izmantoja 3067 tonnas piena.

Latvijā bioloģiskā piena ražošana ir attīstītākā no bioloģisko produktu ražošanas, bet lielākā daļa, ap 80%, bioloģiskā piena tiek pārstrādāti kopā ar konvencionālo pienu. Tomēr arī bioloģiskā piena pārstrāde pēdējo četru gadu laikā strauji attīstās, ar katru gadu dubultojoties. Ar bioloģiskā piena pārstrādi nodarbojas jau trīs piena pārstrādes uzņēmumi: A/S „Tukuma piens”, A/S „Talsu piensaimnieks”, A/S „Lazdonas Piensaimnieks”, savukārt šogad bioloģiskā piena pārstrādi uzsāks arī LPKS „Viļāni”.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis: „Bioloģisko pienu „Skolas piena” programmai varēja piegādāt arī iepriekš, jaunajos programmas noteikumu grozījumos pēc būtības nekas netiks mainīts. Tagad tikai skaidrāk tiek nodefinēts, ka pienam jābūt ražotam vai nu ar bioloģiskās lauksaimniecības metodi, vai jāatbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām – tātad tas varēs arī turpmāk būt konvencionālais piens, ne tikai bioloģiskais.”

„Ja mēs tiešām visas Latvijas skolas un bērnudārzus vēlētos nodrošināt ar bioloģisko pienu, tad būtu nepieciešams diferencēt un palielināt likmi bioloģiskajam pienam, jo jau iepriekš piena pārstrādes uzņēmumi bija neapmierināti ar „Skolas piens” programmas nosacījumiem, kuru esošā likme ir par mazu, lai segtu bioloģiskā piena pārstrādes izmaksas”, papildina Gustavs Norkārklis.

Visvairāk bioloģisko pienu zemnieki saražo Latgalē, taču reģiona lielākais piena pārstrādātājs līdz šim nav vēlējies to pārstrādāt kā bioloģisko. Pieprasījums pēc bioloģiskā piena varētu būtiski mainīt šo situāciju, un arī citi piena pārstrādātāji varētu uzsākt bioloģiskā piena pārstrādi.

 

Vairāk informācijas:
Gustavs Norkārklis
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas
Valdes priekšsēdētājs
Mob. 29495888
[email protected]