Neskatoties uz milzīgo lobiju spiedienu, 20. maijā Eiropas Komisija prezentēja Eiropas Zaļā kursa (Green Deal) galvenās stratēģijas – No lauka galdā (Farm to Fork) un Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. Tās uzskatāmas par pagrieziena punktu lauksaimniecības politikā – pirmo reizi vēsturē EK pieprasa konkrētus mērķus, kā Eiropas lauksaimniecības sistēmu padarītu godīgāku, veselīgāku un videi draudzīgāku.
EK prasa līdz 2030. gadam par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu; vismaz 25% no lauksaimniecības zemēm Eiropas Savienībā būs jāapsaimnieko bioloģiski (patlaban vidējais rādītājs starp dalībvalstīm ir 8%, Latvijā – 15%). Tāpat būs jāierobežo mēslošanas līdzekļu izmantošana vismaz par 20% (galvenokārt samazinot sintētisko minerālmēslu lietošanu). EK pieprasa arī lielākas rūpes par ainavām – vismaz 10% lauksaimniecības platību būs jānodrošina daudzveidīgas ainavas iezīmes. Aicinām iepazīties ar jaunpieņemtajām stratēģijām šeit: https://ej.uz/farm-to-fork, https://ej.uz/biodiversity-strategy.
Lai arī, aizbildinoties ar koronavīrusa izraisīto krīzi, industriālās lauksaimniecības lobijs prasīja atlikt stratēģiju publicēšanu un pārskatīt tās, kā arī bija bažas par konkrētu mērķu izslēgšanas no tām, EK ir spērusi drosmīgu un Eiropas sabiedrībai nozīmīgu soli, lai nākotnē ikviens no mums, tostarp arī lauksaimnieki, varētu baudīt tīrāku gaisu un ūdeni, kā arī ražu, ko sniedz tīrāka zeme.
Lai gan EK publicētās stratēģijas fundamentāli maina lauksaimniecības politiku Eiropas Savienībā, Zemkopības ministrija sabiedrību par to līdz šim nav informējusi. Aicinām Zemkopības ministriju, Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un to pakļautās iestādes skaidrot sabiedrībai pieņemto stratēģiju nozīmīgumu gan lauksaimniecības, gan veselības, gan vides kontekstā.
“Pirmo reizi Eiropas Komisija nāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un priekšlikumiem – tas ir vērienīgs pagrieziens lauksaimniecības un vides politikā,” uzsver LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis. “Tajā pašā laikā Latvija savu jaunās lauksaimniecības politikas stratēģiju veido krasi atšķirīgi – līdzšinējais atbalsta sistēmas piedāvājums liecina par to, ka vēl vairāk tiks veicināta industriālās graudkopības attīstība, savukārt bioloģiskajai lauksaimniecībai atbalsts ievērojami samazināsies,” atzīst G. Norkārklis. LBLA 2019. gada decembrī iepazīstināja zemkopības ministru Kasparu Gerhardu ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības nozares mērķiem, viens no tiem – līdz 2030. gadam bioloģiski apsaimniekot 30% lauksaimniecības zemes. “Tā ir laba iespēja Latvijai, taču pēc mūsu aprēķiniem Zemkopības ministrija gatavojas bioloģiskās lauksaimniecības platības samazināt, savukārt pesticīdu izmantošanu – palielināt. Nav izprotams, kāpēc ministrija veido šādu stratēģiju, kas ir pretrunā ne tikai ar Latvijas sabiedrības interesēm, bet arī ar Eiropas Komisijas nostādnēm,” norāda G. Norkārklis.
Par Eiropas Zaļā kursa (Green Deal) ieviešanu atbildīgais Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermans preses konferencē uzsvēra, ka, lai gan jaunās stratēģijas, nosakot pesticīdu samazinājumu un bioloģiski sertificēto platību pieaugumu, vairāk runā par pārtikas, vides un veselības kvalitāti, netiek aizmirsta arī kvantitāte – pārtika tiks saražota pietiekamā apjomā.
“Plūdi, mežu ugunsgrēki un slimību izplatība ir trauksmes zvani, kas uzskatāmi parāda, ka pārtikas sistēmai ir jāmainās, pirmkārt, uzlabojot vides stāvokli un veidu, kā strādā zemnieki,” norādīja par veselību un pārtikas drošumu atbildīgā komisāre Stella Kirjakidu. Savukārt eirokomisārs Virgīnijs Sinkēvičs uzsvēra dabisku mežu nozīmi: “Mēs nevaram prasīt, lai neizcērt mežus Amazonē, kamēr paši iznīcinām Eiropas mežus.”
Informāciju sagatavoja Raivis Bahšteins, biedrības “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” lauksaimniecības politikas eksperts
+371 29495001, [email protected]
Plašāka informācija – Gustavs Norkārklis, biedrības “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” vadītājs
+371 29495888, [email protected]
