Par starptautisku projektu “Agrovides lauksaimniecības sistēmu ilgtspējas izpratne un pilnveidošana Eiropas Savienībā”

Bilde1Kā ilgtspējīgi saražot sabiedrībai vajadzīgos pārtikas produktus, vienlaicīgi nodrošinot zemnieku ekonomisko dzīvotspēju?
Kuras lauksaimniecības sistēmas labāk spēj nodrošināt veselīgas pārtikas ražošanu un vienlaikus vides aizsardzību?
Kas ir galvenie sociālekonomiskie un politikas virzītājspēki un šķēršļi, kas veicina un kavē agro-ekoloģisko prakšu ieviešanu Eiropas Savienības lauksaimniecības sistēmās?
Kā veicināt agro-ekoloģisko lauksaimniecības sistēmu attīstību Eiropas Savienībā?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes tiek meklētas, īstenojot starptautisku projektu “Agrovides lauksaimniecības sistēmu ilgtspējas izpratne un pilnveidošana Eiropas Savienībā”, kurā no Latvijas puses partnerībā ir biedrība “Baltijas Vides Forums” līdztekus 18 organizācijām no 16 Eiropas valstīm.

Viena no projekta pamata aktivitātēm un aktualitātēm: tiek izstrādāts metodoloģiskais rīku komplekts, lai novērtētu  ES lauksaimniecības sistēmu ilgtspēja gan saimniecības, gan plašāku teritoriju līmenī. Metodoloģiskais rīku komplekts testēts projekta pilotteritorijās 15 Eiropas valstīs, tajā skaitā arī Latvijā.

Šajā vasarā “Baltijas Vides Foruma” vides eksperts Andis Zīlāns apmeklēja 8 pienkopības nozares zemnieku saimniecības Latvijā, lai klātienes intervijās ar saimniekiem iegūtu nepieciešamo informāciju lauksaimniecību ekonomisko, sociālo, vides un pārvaldības faktoru novērtēšanai. Saimniecību atlase Latvijā notika pēc dažādiem kritērijiem, ciešā sadarbībā un konsultāciju procesā ar “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju” un “Zemnieku Saeimu”. Intervijām tika izvēlētas pienkopības nozares zemnieku saimniecības no visas Latvijas – 5 bioloģiskās un 3 konvencionālās saimniecības, katrā saimniecībā intervijas notika 2-3 atsevišķās sesijās. Vienas intervijas kopējais garums bija vidēji 6-8 stundas. 2018. gads tika ņemts kā atskaites gads novērtējumam visās Eiropas pilotteritorijās, kaut gan Latvijā tas bija ārkārtējais gads, kas iezīmējās ar ilgstošu sausumu vasaras periodā.

Kaut gan visas pētītās saimniecības ir specializētas pienkopībā, pastāv būtiskas atšķirības saimniecību darba organizēšanā neatkarīgi no tā, vai tā ir bioloģiskā vai konvencionālā saimniecība. Tas attiecas uz izbaroto lopbarību sastāvu un tā audzēšanas, sagatavošanas un izbarošanas metodēm, pielietotajām piena slaukšanas iekārtām, kūts izmēšanas un kūtsmēslu uzglabāšanas veidiem, saņemto samaksu par pārdoto pienu utt.

Turpinājumā – apmeklēto saimniecību īss raksturojums, izceļot saimniecību kopējās un atšķirīgās iezīmes.

  • Visas pētītās saimniecības ir ģimenes uzņēmumi. Saimniecības pārsvarā dibinātas zemes reformu sākumā, likvidējoties padomju lielsaimniecībām, bet viena saimniecība, kurā saimnieko gados jauni lauksaimnieki, ir dibināta pirms dažiem gadiem.
  • Slaucamo govju skaits atlasītajās saimniecībās ir no 15 līdz 115, bet lauksaimniecībai izmantojamā zemes platība ir no 50 līdz 300 hektāru. Novērtējumā iekļautās bioloģiskās saimniecības pēc slaucamo govju skaita ir mazākas nekā konvencionālas saimniecības. Slaucamo govju skaits bioloģiskās saimniecībās ir no 15 līdz 33, kamēr konvencionālās saimniecībās slaucamo govju skaits ir no 25 līdz 115.
  • Pārsvarā visās pētītajās saimniecībās govis tiek laistas ganībās veģetācijas sezonā, bet ziemas mēnešus govis pavada piesietā turēšanā kūtī. Vienā no apmeklētajām konvencionālām saimniecībām govis tiek turētas brīvā turēšanas kūtī gadu cauri un netiek laistas ganīties. Saimniecībās slaucamo govju atražošana pārsvarā notiek ar mākslīgu apaugļošanu, bet divās bioloģiskās saimniecībās tas tiek veikts dabīgi.
  • Attiecībā uz piena slaukšanas metodēm pastāv liela dažādība starp saimniecībām. Kamēr visās konvencionālās saimniecībās slaukšana notiek ar slaukšanas agregātu piena vadā vai slaukšanas zālē, tikai divās bioloģiskās saimniecībās notiek slaukšana ar agregātu piena vadā. Pārējās trijās bioloģiskās saimniecībās tiek izmantots stacionārais slaukšanas agregāts ar kannu, kas tiek manuāli pārvietota un izlieta piena dzesētājā. Divās bioloģiskās saimniecībās vasaras sezonā slaukšana notiek ganībās – vienā stacionārā slaukšanas stacijā, izmantojot slaukšanas agregātu ar kannu, un otrā mobilajā slaukšanas stacijā, kas tiek pārvietota kopā ar ganāmpulku.
  • Vairākumā saimniecību kūtīm ir liels nolietojums un/vai tehniskais aprīkojums ir novecojis, vai ir neatbilstošs mūsdienu lopu labturības prasībām. Tas attiecas uz govīm atvēlēto platību kūtī, kūts apgaismojumu un ventilāciju, grīdas seguma cietību un pakasīšanās ierīču izmantošanu-faktori, kas kopumā atsaucas uz govju veselību un kopējo piena izslaukumu.
  • Bioloģiskajās saimniecībās lielākoties kūts izmēšana tiek veikta ar lāpstu un ķeru, nevis ar mehanizētu kūtsmēslu tīrīšanas transportieri vai traktoru. Turklāt tikai viena apmeklētā bioloģiskā saimniecība ir aprīkota ar kūtsmēslu krātuvi. Toties visās apmeklētajās konvencionālās saimniecībās kūts izmēšana ir mehanizēta, un visās ir izbūvēta betonēta kūtsmēslu krātuve vai šķidrmēslu uzkrāšanas baseins.
  • Vairākās saimniecībās izmantotā traktoru un lauku tehnika ir novecojusi. Kaut gan pēdējos gados lauksaimniecības tehnika ir atjaunota, vēl arvien saimniecības darbos daļēji tiek izmantota padomju laikā ražotā tehnika.
  • Lopu barības sagatavošana un izdale tiek veikta atšķirīgi katrā saimniecībā. Visās bioloģiskajās saimniecībās rupjās barības (siens, skābsiens) un koncentrētās spēkbarības sagatavošana un izdale kūtī tiek veikta manuāli, kamēr visās konvencionālās saimniecībās šis process ir mehanizēts un daļēji automatizēts, izmantojot lopbarības sagatavošanas un izdalīšanas iekārtas (piem. frontālais traktors; rupjās barības smalcinātājs; rupjās barības un koncentrētās spēkbarības izdales vagoni uz sliežu sistēmas; barības smalcinātāja/ maisītāja/ izdalītāja agregāts).
  • Visās saimniecībās ganāmpulkam tiek izaudzēts nepieciešamais siens un skābsiens ilggadīgos un sētajos zālājos. Dažās saimniecībās skābsienu sagatavo pakalpojuma sniedzējs. Konvencionālās saimniecībās papildus tiek saražota kukurūzas un lucernas skābbarība. Dažās bioloģiskajās saimniecības barības deva govīm tiek papildināta ar ķirbjiem un kartupeļiem. Gan bioloģiskās, gan konvencionālās saimniecības lopbarībai audzē kviešus, rudzus, miežus un auzas tīrsējā. Bioloģiskajās saimniecībās tiek arī audzēti griķi, tiek sēti mistri (piem. zirņi, auzas, kvieši; auzas un zirņi) un auzas vai kvieši ar āboliņu pasējā. 2018. gadā, sausuma dēļ, gandrīz visas saimniecības piedzīvoja ievērojamu sarukumu siena, skābbarības un graudu ražā.
  • Visas bioloģiskās saimniecības saražo nepieciešamo spēkbarību un graudus, izmantojot pašu izaudzēto sēklu. Zālāja/ āboliņa sēkla pārsvarā tiek iepirkta. Konvencionālās saimniecībās ganāmpulkam nepieciešamie graudi un proteīna spēkbarība tikai daļēji tiek saražota saimniecībā. Konvencionālajās saimniecībās ievērojama daļa graudu un proteīna spēkbarības tiek iepirkta (piem. kukurūzu milti, rapšu rauši, saulespuķu spraukumi, linsēklu rauši, u.c.).
  • Piena izslaukums gadā ir ievērojami lielāks konvencionālās saimniecībās. Ar proteīnu bagātāka un daudzveidīgāka barība būtiski ietekmē slaucamo govju ražību konvencionālajās saimniecībās. Kamēr vidējais gada izslaukums govij bioloģiskā saimniecībā ir ap 5000 kg/gadā, konvencionālajās saimniecībās tas ir no 6500 kg/gadā līdz pat 12200 kg/gadā. Vairākas konvencionālās saimniecības saņem konsultācijas no lopu barības speciālistiem par lopu optimālo ēdināšanu.
  • Konvencionālajās saimniecībās tiek izmantoti kūtsmēsli un minerālmēsli kultūraugu un iesēto zālāju/ āboliņa ražības palielināšanai un dažādi augu aizsardzības līdzekļi nezāles apkarošanai.  Bioloģiskās saimniecības izmanto vienīgi kūtsmēslus, bet retāk citus organiskos mēslojumus (piemēram, šūnsulas no kartupeļu pārstrādes). Bioloģiskajās saimniecībās augsnes auglība tiek uzturēta un nezāles apkarotas, ievērojot augu seku un audzējot graudu mistru, un sējot graudos pasēju. Tomēr bioloģiskajās saimniecībās raža ir uz pusi mazāk nekā konvencionālajās saimniecībās. Visās skatītās saimniecībās augsnes analīzes, lai augsnē noteiktu trūkstošās barības vielas un mērķtiecīgāk veiktu nepieciešamo mēslošanu, tiek veiktas reti.
  • Kaut gan bioloģiskajās saimniecībās tiek ražots bioloģiski sertificēts piens, tas visbiežāk tiek uzpirkts kā konvencionālais piens bez jebkādas piemaksas un aizvests uz pienotavu kopējā tvertnē ar pienu no konvencionālām saimniecībām. 2018. gada piena uzpirkšanas cenas saimniecībās pārsvarā robežojas starp 25 un 30 centi/kg. Piena uzpirkšanas cena ir vairāk atkarīga no saimniecībā saražotā piena apjoma nevis no tā, vai tas ir bioloģiskais. Starpnieku firmas vai kooperatīvi bieži piedāvā augstākas piena cenas nekā lielie pienu pārstrādes uzņēmumi, jo tie iepirkto pienu pārdod pārstrādātājiem gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs, vadoties pēc augstākās piedāvātās cenas.
  • Visas saimniecības saņem Lauku atbalsta dienesta izmaksātos Eiropas Savienības platību maksājumus. Bioloģiskajām saimniecībām platību maksājumi veido vairāk nekā pusi no pienkopības  kopējiem ienākumiem. Konvencionālajās saimniecībās platību maksājumi sastāda mazāku daļu – ne vairāk kā ceturtdaļu no pienkopības kopējiem ienākumiem. Pienkopība ir darbietilpīga nozare, kas ik dienu prasa laika ieguldījumu no saimniekiem. Dažās saimniecībās saimnieka vidējais darba ieguldījums ir 70 stundas nedēļā un vairāk. Saimnieka noslodze ir atkarīga no citu ģimenes locekļu laika ieguldījuma saimniecībā un no mehanizācijas un automatizācijas pakāpes. No saimniekiem vairākkārt izskanēja atziņa, ka pastāv apzinīgu un zinošu laukstrādnieku trūkums.
  • Pēc gandrīz 30 nostrādātajiem gadiem vairums pētītās saimniecības ir izvēles priekšā saistībā ar saimniecības nākotni – daži sāk apsvērt slaucamo govju skaitu samazināšanu vai pārorientēšanās uz mazāk darbietilpīgu lauksaimniecības nozari, vai saimniecības nodošanu nākamajai paaudzei. Citiem jāpieņem lēmumi par turpmākām investīcijām saimniecības attīstībā, modernizējot piena slaukšanas, barības sagatavošanas un izdales iekārtas un govju novietņu infrastruktūru, lai palielinātu saimniecības ekonomisko efektivitāti un samazinātu nepieciešamo laika ieguldījumu saimniecības darbos. Tomēr visas saimniecības ir izvēles priekšā par to, kā turpmāk saražot un sagādāt ganāmpulkam nepieciešamā barība (sienu, skābbarību, graudus, citus proteīna augus), lai nodrošinātu augstu un veselīgu piena izslaukumu un pienācīgu finansiālo atdevi saimniecībai, vienlaikus saudzējot vides kvalitāti (t.sk. auglīgu zemi, tīru ūdeni, bioloģisko daudzveidību) saimniecībā un plašākai sabiedrībai.  

Visa iegūtā informācija un dati tika apkopoti novērtēšanai, izmantojot trīs metodoloģisko rīku komplektu: ilgtspējības novērtēšana (SMART Tool); siltumnīcefektu gāzu emisiju novērtēšana (Cool Farm Tool) un  ekonomiskā novērtēšana (COMPAS Tool). Arī pārējās projekta pilotteritorijās veiktas šādas intervijas, un konsolidētā informācija tiks izmantota, lai noteiktu, kuras saimniecības sistēmas un ar kādām agro-ekoloģiskām praksēm labāk spēj nodrošināt lauksaimniecību ekonomisko dzīvotspēju, vienlaikus nodrošinot veselīgas pārtikas ražošanu un vides aizsardzību, un kā šādu saimniecību attīstību veicināt Eiropas Savienībā.

Plānots, ka rudens pusē saimniecību pārstāvji un iesaistītie eksperti tiks aicināti uz kopīgu semināru, lai iepazītos ar iegūto datu apkopojumu un novērtējuma rezultātiem.

Informāciju sagatavoja:

Andis Zīlāns, Baltijas Vides Foruma eksperts

 

Projekta “Agrovides lauksaimniecības sistēmu ilgtspējas izpratne un pilnveidošana Eiropas Savienībā” mērķis:  uzlabot izpratni par sociālekonomiskiem un politikas virzītājspēkiem un šķēršļiem, kas kavē agro-ekoloģisko prakšu attīstību un īstenošanu ES lauksaimniecības sistēmās. Projekts sniegs ieguldījumu Ilgtspējīgas Pārtikas Drošības programmas īstenošanai, identificējot un atbalstot tās lauksaimniecības sistēmas, kas nodrošina veselīgas pārtikas ražošanu vienlaikus ar vides aizsardzību, kā arī sniedz pievienoto vērtību saimniecībām un dažādām iesaistītajām pusēm. Plašāka informācija (angļu valodā) pieejama projekta mājaslapā: https://uniseco-project.eu/case-studies

uniseco

 

 

Comments are closed.