Tās ir galvenās idejas šodien pieņemtajā Eiropas Komisijas paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, kurā klāstīts, kā varētu nodrošināt vecākās ES kopējās politikas pielāgojamību arī turpmāk.

Iniciatīvas stūrakmens ir lielākas atbildības piešķiršana dalībvalstīm, lai tās varētu izvēlēties, kā un kur ieguldīt savu KLP finansējumu nolūkā sasniegt vērienīgos kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus.

Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens norāda: “Kopējā lauksaimniecības politika pastāv kopš 1962. gada. Mums vienlaikus jānodrošina, lai tā turpinātu īstenot izvirzītos mērķus – piemēram, veselīgs un garšīgs uzturs patērētājiem un nodarbinātība un izaugsme lauku apvidos – un lai KLP attīstītos kopā ar citām politikas jomām. Mūsu priekšlikums ir nozīmīgs solis ceļā uz KLP modernizēšanu un vienkāršošanu pēc plašas apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Šis Komisijas piedāvātais jaunais modelis nodrošinās lielāku subsidiaritāti dalībvalstīm un aicina tās izstrādāt KLP stratēģiskos plānus, kuri ietvers dalībvalstu darbības saskaņā ar I un II pīlāru, kā rezultātā tiks panākta vienkāršošana, labāka saskaņotība un rezultātu uzraudzība.”

Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans sacīja: “Šodienas paziņojumā ietvertie priekšlikumi nodrošina, ka kopējā lauksaimniecības politika veicinās jaunu mērķu īstenošanu, piemēram, sekmēs viedu un noturīgu lauksaimniecības nozari, atbalstīs vides aizsardzību un rīcību klimata jomā un stiprinās lauku apvidu sociāli ekonomisko struktūru. Šodienas paziņojums ir arī nozīmīgs solis KLP īstenošanas grozīšanā. Pašreizējās sistēmas vietā nāks jauna īstenošanas sistēma, kura dalībvalstīm/reģioniem piešķirs lielāku subsidiaritāti.”

Saglabājot pašreizējo divu pīlāru struktūru, ar vienkāršāku un elastīgāku pieeju tiks noteiktas sīki izklāstītas darbības, lai sasniegtu šos mērķus, par ko panākta vienošanās ES līmenī. Katra ES valsts pēc tam izstrādās savu stratēģisko plānu, norādot, kā tā plāno sasniegt mērķus, un šo plānu apstiprinās Komisija. Tā vietā, lai pievērstos atbilstībai, lielāka uzmanība tiks pievērsta sasniegtā rezultāta uzraudzībai un tam, lai finansējums tiktu vērsts uz konkrētiem rezultātiem. Pāreja no universālas pieejas uz individuālu pieeju nozīmē to, ka politika un tās reālā ietekme būs tuvāka cilvēkiem, kuri to īsteno dzīvē.

Atbalsts lauksaimniekiem turpināsies tiešo maksājumu sistēmā. Šajā paziņojumā nevar pirms laika paredzēt, kāds būs iznākums debatēm par ES finanšu nākotni, un tajā arī nevar izklāstīt nākamās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikuma saturu. Nebūt neminot visus, paziņojumā aplūkoti atsevišķi risinājumi, kas ļautu nodrošināt taisnīgu un mērķorientētāku atbalstu lauksaimnieku ienākumiem.

Klimata pārmaiņas un dabas resursu ierobežotība turpinās ietekmēt lauksaimniecību un pārtikas ražošanu. Turpmākajai KLP resursefektivitātes, vidrūpes un klimata darbu jomā būtu jāizvirza augstāki mērķi.

Ir ierosināti arī šādi priekšlikumi:

• veicināt moderno tehnoloģiju izmantošanu, lai atbalstītu lauksaimniekus konkrētā vietā un lai nodrošinātu lielāku tirgus pārredzamību un noteiktību;
• pievērst lielāku uzmanību jauniešu mudināšanai nodarboties ar lauksaimniecību; tas būtu jākoordinē dalībvalstu pilnvaru ietvaros, šajā nolūkā izmantojot, piemēram, zemes nodokļus, teritoriālo plānošanu un prasmju pilnveidošanu;
• piepildīt iedzīvotāju gaidas ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas, tostarp veselības, uztura, pārtikas neizšķērdēšanas un dzīvnieku labturības ziņā;
• tiekties nodrošināt, lai rīcībpolitikas būtu savstarpēji saskanīgas atbilstīgi kopējai dimensijai, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecību, migrāciju un ilgtspējīgu attīstību;
• izveidot ES līmeņa platformu riska pārvaldības jautājumos nolūkā skaidrot, kā vislabāk palīdzēt lauksaimniekiem pārvarēt klimata pārmaiņu izraisītos nenoteiktības apstākļus, tirgus nestabilitāti un citus riskus.

Attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus Komisijas paziņojumā izklāstīto mērķu īstenošanai Komisija iesniegs līdz 2018. gada vasarai, proti, pēc priekšlikuma par daudzgadu finanšu shēmu.

 

Priekšvēsture

2017. gada 2. februārī Komisija sāka apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni, lai labāk saprastu, kā var vienkāršot un modernizēt spēkā esošo politiku. Trīs mēnešu apspriešanās laikposmā Eiropas Komisija saņēma vairāk nekā 320 000 atbildes, pārsvarā no privātpersonām. Apspriešanā atklājās, ka lielākā daļa respondentu vēlas saglabāt spēcīgu kopējo lauksaimniecības politiku Eiropas Savienības līmenī, bet tai jābūt vienkāršākai, elastīgākai un vairāk vērstai uz galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt lauksaimniekiem pienācīgu dzīves līmeni, aizsargāt vidi un cīnīties pret klimata pārmaiņām.

 

 

Avots: Eiropas Komisija