1. Lauksaimniecība, lauku attīstība
Samazināts PVN svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem
Saeima pēc Zemkopības ministrijas (ZM) un valdības ierosinājuma 22.11.2017. samazināja PVN likmi līdz 5% svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, tostarp mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem, bet kas nav apstrādāti termiski vai kā citādi (piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti). Noslēgts memorands starp ZM, Finanšu ministriju un tirgotāju organizācijām, lai veicinātu Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu pārdošanu, godprātīgi piemērojot samazinātu 5% pievienotās vērtības nodokļa likmi.
Viens no PVN 5% likmes ieviešanas mērķiem ir padarīt patērētājiem pieejamākus svaigus un reģionam raksturīgus pārtikas produktus. Iekļaujot savā ēdienkartē vairāk augļu, ogu un dārzeņu, ikvienam ir iespēja dzīvot veselīgāk. Turklāt PVN samazinātā likme veicinās Latvijas dārzeņu un augļu ražotāju konkurētspēju un palielinās iedzīvotāju pirktspēju, kā arī samazinās nelegālo tirdzniecību ar šiem pārtikas produktiem.
Atbalsts lietavās un plūdos cietušajiem lauksaimniekiem
Veikta operatīva rīcība ārkārtējās situācijas lauksaimniecībā mazināšanai. No 29.08.2017. līdz 30.11.2017. izsludināta ārkārtējā situācija 29 novados. Izmaksāta 14,8 miljoni eiro kompensācija ilgstošajās lietavās un plūdos cietušajiem 2933 lauksaimniekiem, kuriem bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un stādījumi.
Paralēli tam ZM vērsās EK, lūdzot atbalstu lietavās un plūdos cietušajiem lauksaimniekiem. EK 19.12.2017. pieņemts lēmums lietavās un plūdos cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt 3,46 miljonu eiro. Kopā ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām ZM lems par atbalsta izmaksas kārtību.
Papildus tam ZM iesniegusi EK pieteikumu par finansiālas palīdzības saņemšanu no ES Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai, ko izraisīja ilgstošās spēcīgās lietavas 2017. gada vasaras otrajā pusē un rudenī. Paredzams, ka lēmums par finanšu līdzekļu piešķiršanu tiks pieņemts aptuveni 2018. gada aprīlī. Ja tiks saņemta šī finansiālā palīdzība, tā tiks ieguldīta meliorācijas sistēmu atjaunošanā, kas ilgstošo lietavu un to izraisīto plūdu rezultātā daudzviet ir stipri bojāta.
Atbalsts piena ražošanas nozarei
Piena ražotājiem 2017. gada maijā izmaksāts 7 miljonu eiro valsts papildu atbalsts piena nozarē.
Lauku attīstības programma 2014.-2020.gadam – investīcijas lauksaimniecības un lauku attīstībā
Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam (LAP 2014-2020) ietvaros 2017. gadā nodrošināta 16 atbalsta pasākumu īstenošana. Kopumā kopš LAP 2014-2020 īstenošanas uzsākšanas tiek realizēti projekti par 1,1 miljardu eiro jeb par 73% no kopējā pieejamā finansējuma. Atbalsta saņēmējiem jau izmaksāti 483,1 miljoni eiro jeb 32% no kopējā pieejamā LAP 2014-2020 finansējuma.
Lauku atbalsta dienests (LAD) 2017. gadā saņēmis vislielāko projektu skaitu – 14 525 projektu pieteikumus. Investīciju pasākumos izmaksāti 184,4 miljoni eiro.
Vislielāko interesi par investīcijām izrādījuši mežsaimnieki – saņemti 4208 projektu pieteikumi meža kopšanai.
Attīstās mazās lauku saimniecības – apstiprināti 2108 projekti.
Nozīmīgi uzlaboti pašvaldību lauku ceļi 270 km garumā.
Lauksaimnieki aktīvi investē resursus precīzajās tehnoloģijās (miglošanai un mēslošanai), lai saimniekotu efektīvāk un videi draudzīgāk – investēti 12 miljoni eiro.
Saglabājusies ļoti augsta aktivitāte LEADER pasākumā – LAD iesniegts 1561 projekta pieteikums.
Atbalsts lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes nozares tālākai attīstībai
Nodrošināti ieguldījumi materiālajos aktīvos (lauksaimnieciskās ražošanas modernizācijai) lauku saimniecībās, lauksaimniecības produkcijas pārstrādē, kā arī infrastruktūrā. Lai veicinātu tālāku pārstrādes sektora attīstību, izmantojot vietējo izejvielu, kā arī izvērtējot šo pasākumu, tā sasniedzamos mērķus, veiktas nozīmīgas izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos – palielināts kopējais maksimālais attiecināmo izmaksu apjoms līdz 5 miljoniem eiro (iepriekš – 3 miljoni eiro), tāpat arī palielināta atbalsta intensitāte ieguldījumiem pārstrādē par 10 procentiem. Ieguldījumiem lauku saimniecībās palielināta atbalsta intensitāte 5% graudu kaltēm, ja izmanto atjaunojamos energoresursus, 10% dārzkopības nozarē iesniegtajiem projektiem un projektiem, kuros iegādājas precīzās tehnoloģijas vai meteostacijas. Tāpat arī ieguldījumiem samazināts sasniedzamais ekonomiskā mērķa rādītājs investīcijām no 10% uz 5 procentiem. Paredzēta iespēja saistītiem lauksaimniecības uzņēmumiem iesniegt vienu kopīgu kopprojektu. Projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā iesniegti 2200 projekti. Notiek projektu vērtēšana.
Atbalsts inovācijām lauksaimniecībā
Nodrošinātas iespējas īstenot inovatīvus projektus lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādei. Lai veicinātu jaunu uz inovācijām vērstu risinājumu un produktu, tehnoloģiju vai metožu izstrādi lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu pārstrādei vai mežsaimniecībā, sākts īstenot LAP 2014-2020 jauns pasākums “Sadarbība”, kura ietvaros iespējams saņemt atbalstu projektu īstenošanai Eiropas Inovāciju partnerības grupām un uzņēmumiem lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu pārstrādē un mežsaimniecībā. Notikusi pirmā projektu iesniegumu iesniegšanas kārta, iesniegts 71 projekts.
Palielināti lauksaimniekiem izmaksājamie tiešmaksājumi
Lauksaimniekiem 2017. gadā ir izmaksāts lielāks ienākumu atbalsts. Tiešmaksājumu finansējums 2017. gadā sasniedza 236 miljonus eiro, palielinoties par 23 miljoniem eiro jeb 11% salīdzinājumā ar 2016. gadu.
Pieteikšanās tiešmaksājumiem un atbalstam – elektroniski
2017. gadā īstenota tiešo maksājumu un LAP 2014-2020 platībmaksājumu pilnīga elektroniskā pieteikšanās, kas nozīmē pieļauto kļūdu skaita samazinājumu par vairāk nekā 4 reizēm. Līdz ar to klientiem ir piemērots mazāk sankciju un iespējams veikt savlaicīgāku avansa un gala maksājumu izmaksu.
Latvijas interešu aizstāvība ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) nākotnē
Izstrādāta Latvijas pozīcija par tiešmaksājumiem un tirgus atbalsta pasākumiem KLP pēc 2020. gada, skaidrojot (ES līmeņa sanāksmēs un individuālās tikšanās) EK Latvijas lauksaimnieku pašreizējo nevienlīdzīgo situāciju salīdzinājumā ar citu ES valstu zemniekiem, jo mērķis ir vienlīdzīga konkurence visā ES. Par nākotnes KLP ZM sākusi aktīvas diskusijas ar Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, lai sarunās ar EK un ES piedalītos ar vienotu viedokli.
Nodokļi
Nodokļu reformas īstenošanas laikā lauksaimniekiem saglabāti visi nodokļu atvieglojumi. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajā ienākumā līdz 2023. gadam neiekļaus saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Saglabāta esošā IIN likme un IIN aprēķināšanas kārtība zemes nomas darījumos un darījumos ar sev piederošu augošu mežu vai tajā sagatavoto kokmateriālu pārdošanu. Līdz 2023. gadam pagarināts IIN atvieglojums, kas dod iespēju zemes pārdevējam, kurš zemi pārdod lauksaimniekam, nemaksāt IIN.
Jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmā lauksaimniekiem panākts atvieglojums, kas noteic, ka ar UIN apliekamo bāzi var samazināt apjomā, kas atbilst 50% no summas, kas saņemta kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Panākts mērenāks akcīzes nodokļa (AN) kāpums dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanā – 50 eiro par 1000 litriem.
Valsts nodokļu reformas gaitā saglabāti nodokļu atvieglojumi IIN, UIN, AN likumā un likumā “Par valsts sociālās apdrošināšanu”.
2. Meža apsaimniekošana, zemes jautājumi
Katastrofas situācija mežsaimniecībā
Krīzes vadības padome28. decembrī, izvērtējot meža nozares nevalstisko organizāciju lūgumu izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē saistībā ar rudens lietavu un plūdu izraisītajām sekām, izsludināja katastrofas situāciju mežsaimniecībā, ņemot vērā laikapstākļus, kuru dēļ ir apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža.
Izsludinātā katastrofas situācija mežsaimniecībā ļauj grūtībās nonākušiem mežsaimniecības, tostarp mežistrādes uzņēmumiem iespēju atsaukties un piemērot “force majeure”, kas paredz pilnībā vai daļēji atteikties no iespējamo līgumsodu piemērošanas saistību neizpildes gadījumos.
Vienkāršoti nosacījumi Latvijas pilsoņiem iegādāties lauksaimniecības zemi
Veikti grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas vienkāršo nosacījumus lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) iegādei Latvijas pilsoņiem.
Nozīmīgākās izmaiņas:
– no likuma ir izslēgts nosacījums, ka zemi drīkst pirkt personas, kuras vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas ES tiešos maksājumus. Izslēgta arī norma, kas paredz saimniecībām vai uzņēmumiem zemes iegādē nosacījumu par to, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jāveido vismaz 1/3 no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā;
– tāpat juridiskajām personām vairs netiek prasīts, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība;
– lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, ir mainīta pirmpirkuma tiesību kārtība. Ja īpašnieks vēlas savu zemi pārdot, pirmpirkuma tiesības uz to ir zemes nomniekam un Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam;
– paaugstinātas valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi Latvijā – ārzemniekiem kopš 2017. gada 1. jūlija jāpārzina valsts valoda vismaz B līmeņa 2. pakāpē.
Meliorācijas sistēmu atjaunošana un uzturēšana
Veikti grozījumi Meliorācijas likumā, vienkāršojot administratīvās procedūras, kā arī pilnveidojot melioratīvās dokumentācijas datu kvalitātes un precizitātes prasības.
ZM uzraudzībā sākts darbs pie ES fondu projektu sagatavošanas un īstenošanas meliorācijas sistēmu atjaunošanas, pārbūves un pretplūdu pasākumu īstenošanā:
– samazinātas applūstošās teritorijas (11 projekti);
– meliorācijas sistēmu atjaunošana/pārbūve (149 projekti, ekspluatācijā nodoti 38).
3. Zivsaimniecība
Atbalsts zivsaimniecības un akvakultūras attīstībai
Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam (ZRP) ietvaros kopš 2014. gada ir apstiprināti 265 projekti ar kopējo publisko finansējumu 67,3 miljoni eiro.
Visaktīvāk 2017. gadā zivsaimnieki pieteikušies uz atbalstu pasākumos:
– pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamu nozveju izmantošana;
– sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana;
– zvejas un akvakultūras produktu apstrāde;
– produktīvi ieguldījumi akvakultūrā.
2018. gadam nodrošinātas šādas zvejas iespējas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī:
– austrumu menca 2424 tonnas;
– rietumu menca 202 tonnas;
– brētliņa 36 277 tonnas;
– reņģe Rīgas jūras līcī 15 607 tonnas;
– reņģe Baltijas jūrā 6353 tonnas;
– lasis 12 011 gabali.
Ņemot vērā grūtības, kas zivsaimniecības uzņēmumiem radušās saistībā ar nozīmīgu tirgus daļas zaudējumu Krievijas un ar to cieši saistīto valstu eksporta tirgos, no Eiropas un jūrlietu fonda līdzekļiem nodrošināts ļoti svarīgs atbalsts, kas sniedza iespēju zivsaimniecības nozares uzņēmējiem piedalīties 11 starptautiskajās zivju produktu izstādēs un rast jaunus nozīmīgus tirdzniecības partnerus.
Nodrošināta Latvijas zivsaimniecības interešu aizstāvība ES
Latvijai aktīvi un konstruktīvi darbojoties BALTFISH sadarbības forumā, kā arī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, 2018. gadam panākts nozīmīgi mazāks nozvejas kvotu samazinājums Latvijas zvejniekiem svarīgajai Austrumu mencai (-8% piedāvāto -28% vietā), intensīvās sarunās par Rīgas jūras līča reņģes krājumu tomēr neizdevās pārliecināt EK, ka šīs zivis nākamgad būtu iespējams zvejot 2017. gadam noteiktajā apjomā un 2018. gadā šim reņģes krājumam būs noteikts 7% samazinājums. Reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūrā jau trešo gadu būs palielinājums, šoreiz par 20%, savukārt pārējiem zivju krājumiem (brētliņām, lašiem) netika noteiktas nozīmīgas izmaiņas.
Zivju resursu atjaunošana
Lai nodrošinātu ilgtspējīgi izmantojamus un daudzveidīgus publiski pieejamo ūdeņu zivju resursus, veiksmīgi sākta Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāna 2017.-2020. gadam realizācija, 2017. gadā ielaižot kopumā ap 25 miljoniem zivju mazuļu Latvijas ūdenstilpēs. Galvenās zivju sugas, kuru krājumi tika papildināti, bija lasis, taimiņš, strauta forele, sīga, līdaka, vimba, zandarts, zutis un nēģis.
4. Pārtika
Zaļais publiskais iepirkums
Aktīva dalība publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanā – izstrādāti un apstiprināti priekšlikumi Publisko iepirkumu likumā, Zaļo publisko iepirkumu (ZPI) kritērijiem pārtikas jomā, vadlīnijām ZPI kritēriju piemērošanā, lai veicinātu augstas kvalitātes vietējo pārtikas produktu īpatsvara palielināšanos publiskajos iepirkumos.
Izstrādāti normatīvo aktu priekšlikumi, lai deleģētu pilnvaras Pārtikas un veterinārajam dienestam veikt ZPI pārtikas jomā uzraudzību un kontroli (spēkā ar 2018. gada 1. janvāri).
Uzlabotas Latvijas pārtikas ražotāju eksporta iespējas
Veicināts process, lai saskaņotu pārtikas produktu eksporta sertifikātu prasības ar eksporta mērķa valstīm, tostarp noslēgts līgums ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un sagatavoti līgumi ar Ķīnu. Veikti nepieciešamie priekšdarbi (parakstīts Saprašanās memorands starp ZM un AAE Starptautisko akreditācijas centru par sadarbību pārtikas produktu sertificēšanā un atzīšanu atbilstoši ‘halal’ nosacījumiem), lai nodrošinātu iespēju eksportēt Latvijā ražotos pārtikas produktus uz AAE u.c. arābu valstīm.
Izglītības iestādēs joprojām pieejami bezmaksas augļi, dārzeņi un piens
No 2017./2018. mācību gada ieviesta jaunā ES atbalsta programma skolu apgādei ar bezmaksas augļiem, dārzeņiem un pienu.
Izveidota skolu apgādes atbalsta programmas tīmekļvietne www.piensaugliskolai.lv un valsts mēroga konkursa rezultātā izvēlēts skolu apgādes atbalsta programmas sauklis “Piens un augļi mani draugi!” un logo.
2017./2018. mācību gadā pienu un augļus saņem 1082 izglītības iestādes, un no šā mācību gada arī 450 pirmsskolas izglītības iestādes.
Izcīnīta uzvara Latvijā tradicionālo un iecienīto kūpinājumu saglabāšanā
EK sekmīgi aizstāvēta nepieciešamība noteikt īpašu atkāpi pieļaujamam policiklisko aromātisko ogļūdeņražu līmenim tradicionālajiem Latvijas gaļas un zivju kūpinājumiem. Latvijai labvēlīgais rezultāts panākts, sadarbojoties ZM, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Latvijas Zivrūpnieku savienībai un Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijai.
5. Dzīvnieku labturība
Savvaļas dzīvniekus vairs nedrīkstēs izmantot cirkā un atrakcijās
Ņemot vērā iesaistīto valstisko un nevalstisko organizāciju priekšlikumus, ZM izstrādāja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, paredzot, ka savvaļas sugas dzīvnieku (gan savvaļā iegūtu, gan nebrīvē audzētu) aizliegts apmācīt un izmantot kā atrakciju dzīvnieku un to publiski izrādīt kā atrakciju dzīvnieku. Saeima likumu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pieņēma 15.06.2017.
6. Bioekonomika
Latvija ir pirmā no jaunajām ES 13 dalībvalstīm, kas izstrādājusi nacionālo Bioekonomikas stratēģiju (LIBRA). LIBRA paredz zināšanās balstītas bioekonomikas attīstību Latvijā, tādējādi kāpinot iesaistīto nozaru produkcijas eksporta un pievienoto vērtību. Bioekonomiku veidojošās nozares ir lauksaimniecība, zivsaimniecība, pārtikas rūpniecība, mežsaimniecība, kokrūpniecība, celulozes un papīra rūpniecība, kā arī atsevišķi ķīmiskās rūpniecības, biotehnoloģiju un enerģētikas sektori. Lai nodrošinātu bioekonomikas attīstību, LIBRA mērķi ir īstenojami trīs galvenajos virzienos:
– nodrošināt, lai arī 2030. gadā bioekonomikas tradicionālajās nozarēs nodarbinātība saglabātos 2015. gada līmenī, t.i., 128 tūkstoši cilvēku;
– palielināt bioekonomikas produktu pievienoto vērtību no 2,33 miljardiem eiro 2016. gadā līdz 3,8 miljardiem eiro 2030. gadā;
– palielināt bioekonomikas eksporta produkcijas vērtību no 4,26 miljardiem eiro 2016. gadā līdz 9 miljardiem eiro 2030. gadā.
7. Ēnu ekonomikas apkarošana
Aktīva dalība normatīvo aktu izstrādē, lai pilnveidotu tirdzniecības organizēšanas kārtība tirgos un ielu tirdzniecībā, mazinot ēnu ekonomikas ietekmi un stiprinot institūciju sadarbību.
Avots: Zemkopības ministrija
