Šī gada 17.-18.aprīlī Kopenhāgenā norisinājās jau sestais Eiropas Bioloģiskās lauksaimniecības kongress- „Gudras pārmaiņas- ceļā uz ilgtspējīgu Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP)”. Tajā piedalījās un savu viedokli par nākotnes KLP izteica tādas augsta līmeņa amatpersonas kā Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta pārstāvis Jerzijs Bogdans Pleva, Dānijas Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrijas Eiropas Saienības padomnieks Mortens Lutrups- Larsens, IFOAM EU Grupas prezidents Kristofers Stopes un citi.

Kongresa laikā īpaša uzmanība tika veltīta bioloģiskajai lauksaimniecībai un tās vietai Kopējās lauksaimniecības politikā 2014.-2020.gadam. Visi eksperti un dalībnieki viennozīmīgi atzina to, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir ilgtspējīgas lauksaimniecības politikas pamats. Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta pārstāvis Jerzijs Bogdans Pleva skaidro: „Bioloģiskā kustība ar skaidru un spēcīgu balsi tika pieprasīta notiekošajās KLP debatēs. Šī balss ir sadzirdēta un Komisija ir izstrādājusi priekšlikumus zaļākai, godīgākai un gudrākai KLP”.

Par to liecina ne tikai atsevišķs pasākums Lauku attīstības programmā bioloģiskajai lauksaimniecībai, bet arī „zaļās komponentes” iekļaušana tiešmaksājumu sastāvā (Pēc šī brīža Komisijas piedāvājuma maksājumiem par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb „zaļajai komponentei” atvēlēti 30% no kopējās dalībvalstij paredzētās tiešmaksājumu aploksnes). Šajā jautājumā gan ekspertu, gan kongresa dalībnieku domas dalījās- daļa uzskata, ka plānotie vides saglabāšanas pasākumi ir pietiekami un atbilstoši šī brīža situācijai lauksaimniecībā; citi uzskata, ka prasībām jābūt daudz augstākām un nepieciešams reformēt visu sistēmu kopumā.

Jāatceras, ka visa šī nauda lauksaimniecībai nāk no Eiropas Savienības nodokļu maksātāju kabatām. Un katram iedzīvotājam, t.i., katram no mums, ir tiesības lemt par to, kāda veida lauksaimniecību mēs vēlamies atbalstīt- vai vēlamies maksāt par to, lai platības vienkārši tiktu appļautas, vai vēlamies maksāt par jauniem un jaudīgiem traktoriem, vai savukārt vēlamies atbalstīt lauksaimniecību, kas nodrošina ne tikai kvalitatīvu, veselīgu pārtiku, bet arī rūpējas par dabu un veido lauku ainavu.

„Zaļa ekonomika sastāv no trīs elementiem- ekosistēmas, ekonomikas un cilvēku labklājības”, stāsta Eiropas Dabas aģentūras pārstāvis Ybele Hoogeveens, „Mums jāatceras, ka lauksaimniecība ir par cilvēkiem. Ir jāatjauno šī saikne starp pārtiku, zemi, cilvēkiem un viņu veselību. Tik daudz tiek runāts par to, ka 2050.gadā pasaulē sāksies pārtikas krīze un tāpēc jāražo arvien vairāk un intensīvāk. Taču, šādi turpinot, mēs nonāksim tikai pie tā, ka mums vairs nebūs zemes, uz kuras saimniekot.

Komisijas piedāvājums ir mazs solis pareizā virzienā. Bet, lai sasniegtu efektīvu rezultātu ilgtermiņā, jau tagad jāstrādā pie daudz stingrākām izmaiņām, kamēr tās vēl ir iespējams realizēt ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem”.

Kongresā piedalījās arī LBLA pārstāvji.