Pākšaugu audzēšanas potenciāls bioloģiskajās saimniecībās – eksperti un lauksaimnieki tiekas ZS “Kaņepītes”

Šim attēlam nav alternatīvā teksta. Faila nosaukums ir: kanepites.jpg

Pākšaugi kļūst par vienu no nozīmīgākajiem bioloģiskās lauksaimniecības augsekas elementiem. Lai noskaidrotu, kā tos veiksmīgi audzēt un izmantot, 17. jūlijā Valmieras novada bioloģiskajā saimniecībā “Kaņepītes” pulcējās zemnieki, pētnieki un nozares eksperti.

Pasākums notika projekta “Ekonomiski pamatota pākšaugu integrēšana laukkopības sistēmās ES Zaļā kursa mērķu īstenošanai: slāpekļa piesaiste un produktīva ražas izmantošana” ietvaros, kura mērķis ir veicināt zināšanu pārnesi un praktiskās pieredzes apmaiņu par pākšaugu audzēšanas iespējām bioloģiskajās saimniecībās.

Lauka dienu atklāja projekta vadītāja Sanita Zute (AREI), iepazīstinot ar projekta mērķiem un līdzšinējo progresu, kā arī akcentējot pākšaugu nozīmi ilgtspējīgās saimniekošanas sistēmās. Savukārt Ieva Leimane (“Edo Consult”) dalījās atziņās no bioloģiskās lauksaimniecības konferences Upsālā (Zviedrijā).

Ar statistiku par bioloģiski sertificētajām pākšaugu platībām Latvijā iepazīstināja Raivis Bahšteins (Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija). Inga Jansone (AREI) iepazīstināja ar pētnieku skatījumu uz pākšaugu daudzveidību un to vietu bioloģiskajās augsekās. Savukārt Vita Šterna (AREI) sniedza padziļinātu informāciju par pārstrādes iespējām.

Ar praktisko pieredzi dalījās ZS “Kaņepītes” saimnieks Guntars Antonijs, iepazīstinot ar saimniecībā izmantotajām pākšaugu audzēšanas metodēm, izaicinājumiem un novērojumiem. Pasākuma noslēgumā dalībnieki devās saimniecības izmēģinājumu lauku apskatē, novērtējot lupīnu ražu, kā arī diskutēja par dažādām pākšaugu audzēšanas tehnoloģijām un apmainījās ar praktisko pieredzi.

Pākšaugi un tauriņzieži kopumā kļūst par arvien nozīmīgāku bioloģiskās lauksaimniecības sastāvdaļu, palīdzot piesaistīt slāpekli, uzlabot augsnes auglību un veidot ilgtspējīgākas augsekas. Pēdējā gada laikā bioloģiskajās saimniecībās pieaugušas ne tikai pākšaugu platības kopumā, bet sevišķi – to izmantošana augsekā (pasējās un maisījumos).

Visstraujāk pieaugušas tauriņziežu pasējas griķos, auzās un kviešos, kā arī stiebrzāļu–tauriņziežu maisījumu izmantošana.

Diskusijās izskanēja atziņa, ka Kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas Stratēģiskajā plānā iekļauto ekoshēmu prasības veicinājušas pākšaugu un citu tauriņziežu audzēšanu.

Lauka diena norisinājās projekta “Ekonomiski pamatota pākšaugu integrēšana laukkopības sistēmās ES Zaļā kursa mērķu īstenošanai: slāpekļa piesaiste un produktīva ražas izmantošana” (Nr. 24-00-C0LA1601-000014) ietvaros. 

Comments are closed.