Veselīga un daudzveidīga vide ir pamats ne tikai dabas un no tās resursiem atkarīgo nozaru kā lauksaimniecība un mežsaimniecība pastāvēšanai ilgtermiņā, bet arī svarīgs elements lauku kopienām un pašu lauksaimnieku un mežsaimnieku vēlmei ne tikai apsaimniekot zemi, bet arī dzīvot lauku apvidos.
Tāpēc Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Latvijas Zemnieku federācija norobežojas no citu lauksaimnieku un mežsaimnieku organizāciju publiski paustās nostājas, ka dabas atjaunošana vai vides prasību ievērošana grauj attiecīgās nozares. Tieši pretēji, vājinot dabas aizsardzību, Latvijā vēl vairāk palielināsies lauksaimniecības piesārņojuma un cita veida ietekmes radītās problēmas, saasināsies nespēja pielāgoties klimata pārmaiņām un pieaugs arī sabiedrības neapmierinātība ar lauksaimnieku rīcību.
Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka:
– Latvijas Zemnieku federācija ir par līdzsvara saglabāšanu gan dabā, gan sabiedrībā. Tāpēc lauku apdzīvotībai jo sevišķi svarīgi ir nelielo saimniecību īpašnieki un bioloģiskie lauksaimnieki, kas vienlaikus gādā gan par dabu, gan lauku kopienu pastāvēšanu, piepildot reģionus. Viņi atbildīgi audzē un pārdod pārtiku, uztur ģimeni, un tas arī ir Latvijai svarīgākais – lai laukos būtu cilvēki, kas ir pašpietiekami un ekonomiski neatkarīgi. Esmu apmeklējusi ļoti daudz zemnieku saimniecību un zinu, ka Latvijas Zemnieku federācijas biedru vidū ir daudz saimnieku, kas domā par vidi un apkārtni, jo viņi tur izveidojuši ģimenes un dzīvo.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis:
– Bioloģiskie lauksaimnieki parāda, ka ir iespējams saimniekot un ražot, vienlaikus respektējot dabu. Viens no bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipiem ir ražošana saskaņā ar ekosistēmu un dabas cikliem. Tieši daba un vide ikvienam lauksaimniekam sniedz iespēju pelnīt. Katram lauksaimniekam un mežsaimniekam būtu nevis jādomā, kā samazināt vienas vai citas vides prasības, bet jājautā sev – ko varu darīt, lai manā apkārtnē vide būtu tīrāka un daba daudzveidīgāka. Ejot pret dabu, lauksaimnieki grauj savu nākotni. Tādēļ jāturpina Latvijas virzība uz Eiropas Zaļa kursa mērķiem, jo tie nav pretrunā ar lauku teritoriju ekonomisko attīstību. Vienlaikus nepieciešama daudzpusīgāka diskusija sabiedrībā par to, kā sargāt un saglabāt dabas vērtības un veikt saprātīgu saimniecisko darbību. Nav pareizi no konteksta izcelt un pārspīlēt dažus punktus, lai radītu histēriju lauksaimnieku sabiedrībā par iespējamiem jauniem ierobežojumiem. Vienlaikus gadījumos, kad nav iespējams veikt saimniecisko darbību, nepieciešamas taisnīgas kompensācijas zemes īpašniekiem.Dabas aizsardzību var salīdzināt ar ceļu satiksmi – skaidri jānosaka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Vājinot dabas aizsardzības prasības, ilgtermiņā ekonomiski nevis iegūsim, bet zaudēsim.
Bioloģiskās zemnieku saimniecības Gaiķēni īpašnieks Mārtiņš Gaiķēns:
– Griezi laukos dzirdēt gandrīz vairs nevar, jo vairāk tiek atbalstīta intensīva ražošana un gandrīz visas pļavas ir uzartas. Skaidri jāakcentē – pērkot bioloģisko pienu, kas iegūts, govīm ganoties pļavā, pircējs samaksā arī par griezes dziesmu. Vides saglabāšana ir svarīgākais bioloģiskās lauksaimniecības mērķis, taču šis uzdevums nevar palikt tikai uz bioloģisko ražotāju pleciem. Lielajās industriālajās saimniecībās materiālās un peļņas intereses ir pāri visam, bet putniem arī kaut kur jādzīvo.
Plašāka informācija:
Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija
Tālrunis 29495001, e-pasts [email protected]
