Laputis sastopamas gan augļu, gan dārzeņu, gan graudaugu un rapša platībās un bieži vien var nodarīt manāmus postījumus. Kartupeļu ražai savukārt tās tiešu ļaunumu nenodarīs, bet pārnēsās vīrusslimības, kuras iespējams ierobežot vien, nomainot sēklas materiālu. Ierobežot laputis profilaktiski, izmantojot – mehāniskās vai agrotehniskās ierobežošanas metodes, ir visai sarežģīti, bet ir daži paņēmieni, kuri palīdzēs samazināt to izplatību kultūraugu platībās.

• Nelielās platībās no augiem laputis var regulāri noskalot ar ūdens strūklu.
• Augļu kokiem un ogulājiem laputu apsēstās lapas norauj un iznīcina kopā ar kaitēkli.
• Vairākām laputu sugām, piemēram, ķiršu-madaru laputij madaras un citas nezāles, ir starpsaimnieki, uz kuriem tās vairojas. Šo starpsaimnieku iznīcināšana dārza vai lauka tuvumā ir viens no laputu ierobežošanas profilaktiskajiem pasākumiem.
• Der zināt, ka sabiezināti sējumi vai stādījumi veicina laputu savairošanos.

Kāpostu cekulkode, kāpostu balteņi un kāpostu pūcīte. Šo tauriņu kāpuri var nodarīt būtiskus postījumus kāpostaugu, tajā skaitā vasaras rapša, platībās. Visgrūtāk pamanāmie un pēdējos gados postīgākie izrādījušies sīciņie gaiši zaļie cekulkodes kāpuri, kuri savus bojājumus uzsāk agrās kāpostaugu stadijās. Bieži vien tie sabojā galviņkāpostu augšanas punktu vai ziedkāpostu, brokoļu, Briseles kāpostu un citu līdzīgo kāpostu dzimtas dārzeņu ziedaizmetņus. Rezultātā veidojas nekvalitatīvas vai neveidojas vispār ražai paredzētās auga daļas.
Galvenais paņēmiens šo kāpuru ierobežošanai bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā – regulāra mehāniska kāpuru nolasīšana no augiem.

Kartupeļu lapgrauzis ir nozīmīgākais kartupeļu kaitēklis. Kaitīgākā tā stadija – kāpuri. Ir daži veidi, kas varētu palīdzēt cīņā ar šo kartupeļu lapu grauzēju:

• mehāniska vaboļu un kāpuru salasīšana un likvidēšana;
• kartupeļu stādījuma izvietošana pēc iespējas tālāk no iepriekšējā gada lauka;
• neaudzēt kartupeļus vienā laukā atkārtoti.

Divi pēdējie pasākumi gan var izrādīties ne visai efektīvi, jo pieaugušās vaboles spēj aizlidot samērā lielos attālumos.

Kartupeļu lakstu puve un sausplankumainība ir kartupeļu nozīmīgākās slimības veģetācijas laikā. Galvenie profilaktiskie pasākumi ir šādi: 

• neaudzēt kartupeļus vienā laukā atkārtoti;
• vesels sēklas materiāls;
• pret lakstu puvi izturīgu šķirņu audzēšana;
• optimālu kartupeļu augšanas apstākļu nodrošināšana.

Ābeļu un bumbieru kraupis nereti var sabojāt augļu preces izskatu. Tas veicina augļu bojāšanos kokā un glabāšanas laikā. Efektīvi kraupja ierobežošanas pasākumi – rūpīga nokritušo lapu izvākšana no dārza, to sadedzināšana vai kompostēšana, arī izturīgu šķirņu audzēšana.

Ābolu un plūmju augļu tinēju kāpuru invadētie augļi bieži vien ir patēriņam un tirgum nederīgi. Lai samazinātu to bojājumu apjomu, noderēs:

• ķeramjostu izlikšana ap augļu koku stumbru apmēram 20 cm augstumā no augsnes virskārtas (izliek apmēram no jūnija beigām līdz jūlija sākumam, bet noņem, kad iestājas sala periods un likvidē tur paslēpušos kaitēkļus);
• bojāto augļu savākšana un likvidēšana (bojātos ābolus var atpazīt pēc tā, ka kāpuru apsēstie bieži vien nokrīt pirmie, bet no plūmju tinēja sabojātas plūmes izdalās sveķi).

Bioloģiskajā saimniecībā iepriekšminēto slimību un kaitēkļu ierobežošanai atklātās platībās atļauts lietot arī dažus Latvijā reģistrētus augu aizsardzības līdzekļus.

Trihogramma ir dzīvo organismu – spožlapsenīti Trichogramma embryophagum – saturošs augu aizsardzības līdzeklis. To paredzēts lietot ābeļu dārzos aizsardzībai pret ābolu tinēju, zirņu sējumu aizsardzībai pret zirņu tumšo tinēju un kāpostu un citu krustziežu dzimtas dārzeņu aizsardzībai pret kāpostu un rāceņu balteni un kāpostu pūcīti. Tā kā šo dzīvo organismu lieto atklātās platībās, jāievēro, ka minimālā temperatūra, kādā efektīvi darbosies trihogramma ir +10^oC, optimālā – +16-18^oC. Taču, kā liecina jaunākie zinātnieku pētījumi, arī šāda gaisa temperatūra bieži vien būs par zemu, lai trihogrammas efektīvi ierobežotu kaitēkļus.

Augu aizsardzības līdzeklis Nīmazals e.k. paredzēts kartupeļu lapgrauža ierobežošanai kartupeļu stādījumos. Gurķu un tomātu platībās Nīmazals e.k. ierobežos laputis, parasto tīklērci, tripšus, baltblusiņas un aizsargās tomātus no alotājmušu kāpuriem. Kāpostos to lieto kāpostu laputs, kāpostu cekulkodes, kāpostu pūcītes un balteņu ierobežošanai, ābeļu stādījumos – laputu, sprīžmešu un sarkanās augļu koku tīklērces ierobežošanai, krāšņumaugus aizsargās no alotājmušu, šaurspārnu kodes, laputu, tīklērces, tripšu un siltumnīcu baltblusiņas bojājumiem.

Skuju pulveri SM 87 lieto avenēs – aveņu ziedu smecernieka, sīpolos – sīpolu ziedu un sīpolu mušas, burkānos – burkānu mušas, kāpostos – agrās un vēlās kāpostu mušas, redīsu, rutku kāļu platībās – spradžu un gladiolu sīpolu glabāšanas vietās – gladiolu tripša atbaidīšanai.

Čempions 50 p.s. var lietot kartupeļu, ābeļu, bumbieru, ķiršu, plūmju, aprikožu, lazdu, upeņu, jāņogu, ērkšķogu, aveņu, kazeņu, dzērveņu, krūmmelleņu, vīnogu, apiņu un krāšņumaugu stādījumos sēņu un bakteriālo slimību ierobežošanai. Fungurāns OH 300 s.k. paredzēts kartupeļu lakstu puves ierobežošanai kartupeļu stādījumos un ābeļu un bumbieru kraupja ierobežošanai ābeļu un bumbieru dārzos.

Lietojot iepriekšminētos varu saturošos preparātus bioloģiskajā saimniecībā, jāievēro nosacījums, ka daudzgadīgo kultūraugu platībās vara daudzums uz 1 ha viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 6 kilogramus.

Tiovits 80 d.g. reģistrēts lietošanai ābeļu, bumbieru, plūmju, ķiršu, upeņu un zemeņu stādījumos, graudaugu un biešu sējumos, dārzeņu un krāšņumaugu platībās un lapu koku kokaudzētavās un jaunos stādījumos slimību ierobežošanai, kā arī paredzēts tīklērces ierobežošanai ābeļu, bumbieru stādījumos, lapu koku kokaudzētavās un jaunajos stādījumos, zemeņu ērces ierobežošanai – zemenēs un parastās tīklērces ierobežošanai dārzeņu un krāšņumaugu platībās.

Sērs p. ir izslēgts no Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistra, taču to atļauts izlietot līdz 31.12.2014. Šo preparātu var lietot gurķu, krāšņumaugu, upeņu un zemeņu stādījumos parastās tīklērces un zemenēs, – arī zemeņu ērces ierobežošanai, gurķu un krāšņumaugu platībās īstās miltrasas, upenēs – ērkšķogu Amerikas miltrasas ierobežošanai, kā arī slēgtu siltumnīcu un pagrabu dezinfekcijai un dezinsekcijai.

 

Fotoattēlu autore Māra Bērziņa, VAAD  Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore.

Informāciju pēc LBLA pieprasījuma sagatavoja:
Inta Jakobija
VAAD AAD
Integrētās augu aizsardzības daļas
Vecākā referente