2016. gadā tiks uzsākta aizsargājamo dzīvotņu kartēšana visā Latvijas teritorijā. Eksperti dosies dabā un inventarizēs mežus, purvus, atsegumus, ūdeņus un zālājus. Latvijā par aizsargājamām atzītas 10 zālāju dzīvotnes – bioloģiski vērtīgi zālāji, par kuru apsaimniekošanu lauksaimnieki var pretendēt uz atbalsta maksājumiem 2014. – 2020. gada Lauku attīstības programmas pasākuma „Agrovide” apakšpasākumā „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”. Dabas aizsardzības pārvalde aicina pieteikt pārbaudei bioloģiski vērtīgus zālājus (BVZ)
2016. gadā tiks uzsākta aizsargājamo dzīvotņu kartēšana visā Latvijas teritorijā. Eksperti dosies dabā un inventarizēs mežus, purvus, atsegumus, ūdeņus un zālājus. Latvijā par aizsargājamām atzītas 10 zālāju dzīvotnes – bioloģiski vērtīgi zālāji, par kuru apsaimniekošanu lauksaimnieki var pretendēt uz atbalsta maksājumiem 2014. – 2020. gada Lauku attīstības programmas pasākuma „Agrovide” apakšpasākumā „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”. 
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju arī turpmāk vadīs Gustavs Norkārklis
Šī gada 18. martā Rīgā, kultūras centrā “Berģi” notika ikgadējā biedrības “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” (LBLA) biedru kopsapulce, kas pulcēja vairāk nekā 130 bioloģiskos lauksaimniekus no visas Latvijas. Kopsapulces dalībniekus uzrunāja Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze un Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga. Kopsapulces noslēdzošajā daļā LBLA biedri izvirzīja un apstiprināja jauno padomes sastāvu, ievēlēja valdi un valdes priekšsēdētāju.
Gandrīz pusē Eiropas Savienības pārtikas atrodamas pesticīdu atliekvielas
Šī gada 12. martā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) laida klajā pētījumu par pesticīdu atliekvielām Eiropā nopērkamajos pārtikas produktos. Pētījums parāda, ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti. Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas Biedru kopsapulce 2015
Ir paskrējis atkal viens darba pilns un ražīgs gads, un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija aicina savus biedrus, citus bioloģiskos lauksaimniekus, nozares pārstāvjus un atbalstītājus uz ikgadējo Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas Biedru kopsapulci.
Šogad LBLA Biedru kopsapulce notiks 18. martā kultūras centra „Berģi” telpās, Brīvības gatvē 455, Rīgā (Garkalnes novada dome).
Lauksaimnieki aicināti uz Zemkopības ministrijas semināriem par aktualitātēm
Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros arī šogad organizē četrus reģionālos seminārus lauksaimniekiem, kuros tiks sniegta aktuālā informācija par tiešajiem maksājumiem 2015. gadā un šā gada februārī Eiropas Komisijas apstiprinātās Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam atbalsta pasākumiem.
Informatīvie semināri par bioloģiskās lauksaimniecības aktualitātēm
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija rīko saviem biedriem un citiem interesentiem informatīvos seminārus Madonā, Jaunalūksnē, Rēzeknē un Kuldīgā.
Ar aktualitātēm bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijā lauksaimniekus iepazīstinās sertifikācijas institūciju pārstāvji – Juris Grīnfelds, biedrība “Vides kvalitāte”, vai Vija Rāka, Valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs”. Par Lauku attīstības programmu 2014-2020, izmaiņām tiešajos maksājumos 2015. gadā, jaunajiem bioloģiskās lauksaimniecības nosacījumiem un kritērijiem un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas darbību – informēs LBLA valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.
Latvijas iedzīvotāji neizprot, kas ir bioloģiska pārtika
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija kampaņas BioLoģiski! ietvaros pagājušā gada nogalē veica iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, kāda ir Latvijas iedzīvotāju izpratne par bioloģisko pārtiku un tās lietošanas paradumi. Aptauja, kurā piedalījās vairāk kā 1000 respondenti, atklāja, ka lielākajai daļai ir nepilnīga izpratne par bioloģisko pārtiku, tajā pašā laikā cilvēki uzskata, ka tādu lieto.
