Trešdien, 2015.gada 20. maijā pulksten 18:00 Latvijas Dabas muzejā notiks šīs sezonas noslēdzošā lekcija ciklā „Izvēlies dabas aizsardzību”. Lekcijas tēma: “Kas ir bioloģiski vērtīgs zālājs?”
Uz lekciju laipni gaidīti visi interesenti!
Precizēta kārtība tiešo maksājumu saņemšanai lauksaimniekiem
Valdība otrdien, 28.aprīlī, precizējusi tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, pagarinot atsevišķu iesniegumu iesniegšanas termiņu, precizējot zālāju masas novākšanas prasību un precizējot nosacījumu, kā noteikt gadu, kad juridiskas personas saimniecība uzskatāma par gados jauna lauksaimnieka dibinātu.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs: Jāstiprina patērētāju uzticēšanās bioloģiskajai ražošanai
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs oficiālā darba vizītē apmeklēja Vīni (Austriju). Jānis Dūklavs tikās ar Austrijas lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides un ūdens saimniecības ministru Andre Ruprehteru (Andrä Rupprechter), lai pārrunātu pašlaik aktuālos ES lauksaimniecības jautājumus, galvenokārt – bioloģiskās lauksaimniecības regulas priekšlikumu.
Svarīga informācija tiem, kuri atbalstam vēlas pieteikt Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopus!
Lai atbalstam pieteiktu Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopus, tiem ir jābūt iekļautiem lauku blokā. 1.-3. ražības klase tiek iekļauta lauku blokos, kurus var pieteikt arī vienotam platības maksājumam, 4. ražības klase tiek iekļauta agrovides lauku blokos un šīs platības nevar pieteikt vienotajam platības maksājumiem, jo ir pārāk slapjas vai purvainas, ir vairāk par 50 kokiem hektārā.
Bioloģiskās pārtikas cenas Latvijā pakāpeniski samazinās
Bioloģiskā pārtika Latvijā ir par 14-52% dārgāka nekā nebioloģiskā jeb konvencionālā pārtika atkarībā no produktu grupas un iegādes veida. Par to liecina kampaņas BioLoģiski! ietvaros Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pavasarī veiktais bioloģiskās un nebioloģiskās pārtikas cenu salīdzinājums veselīgas pārtikas pamatgroza izmaksām.
“Aizliegtais paņēmiens” un operācija “Bio-eko” – kritiskas attieksmes izgāšanās
20. aprīļa, raidījums “Aizliegtais paņēmiens” un tā atspoguļojums portāla Delfi rakstā “Gan “bio”, gan parastajos produktos pesticīdu saturs vienāds, atklāj raidījums” lieliski parādīja Latvijas sabiedriskās televīzijas skatītājiem bioloģiskās pārtikas audzēšanas ainu, izsekojamību, kontroles mehānismus un uzticamību, par ko Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vārdā varu teikt paldies.
Tomēr gan raidījumā, gan tam sekojošajā rakstā tika atspoguļoti virkne aplamu stereotipu un pieņēmumu, kas maldina par bioloģiskās pārtikas būtību. Līdz ar to raidījums no vienas puses izglītoja patērētājus par bioloģiskās pārtikas uzticamību, no otras — diemžēl radīja vēl lielāku neskaidrību par ekoproduktiem nekā patērētājiem bija līdz šim.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina pieteikt pārbaudei bioloģiski vērtīgus zālājus (BVZ)
2016. gadā tiks uzsākta aizsargājamo dzīvotņu kartēšana visā Latvijas teritorijā. Eksperti dosies dabā un inventarizēs mežus, purvus, atsegumus, ūdeņus un zālājus. Latvijā par aizsargājamām atzītas 10 zālāju dzīvotnes – bioloģiski vērtīgi zālāji, par kuru apsaimniekošanu lauksaimnieki var pretendēt uz atbalsta maksājumiem 2014. – 2020. gada Lauku attīstības programmas pasākuma „Agrovide” apakšpasākumā „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”. 
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju arī turpmāk vadīs Gustavs Norkārklis
Šī gada 18. martā Rīgā, kultūras centrā “Berģi” notika ikgadējā biedrības “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” (LBLA) biedru kopsapulce, kas pulcēja vairāk nekā 130 bioloģiskos lauksaimniekus no visas Latvijas. Kopsapulces dalībniekus uzrunāja Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze un Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga. Kopsapulces noslēdzošajā daļā LBLA biedri izvirzīja un apstiprināja jauno padomes sastāvu, ievēlēja valdi un valdes priekšsēdētāju.
Gandrīz pusē Eiropas Savienības pārtikas atrodamas pesticīdu atliekvielas
Šī gada 12. martā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) laida klajā pētījumu par pesticīdu atliekvielām Eiropā nopērkamajos pārtikas produktos. Pētījums parāda, ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti. Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas.
